Ēšanas paradumi Latvijā ir tik īpatnēji, ka tiem veltīta ne viena vien anekdote. Ikviens ir dzirdējis, ka ‘’latvieša mīļākais ēdiens ir cits latvietis’’. Ja tomēr metam jokus pie malas, tad ko lai stāstām ārzemju viesiem par mūsu ēšanas paražām? Noskaidro to šajā rakstā!
Latviešu tradicionālā virtuve
Katras valsts lielākā bagātība ir tās nacionālā virtuve, kas saglabājas un bagātinās, nododot no paaudzes paaudzē receptes un ēdienu gatavošanas prasmes.
Vidēji viens Rimi petījuma respondents ir pārmantojis aptuveni 6 receptes no saviem vecvecākiem, pēc kurām galvenokārt tiek gatavoti gaļas ēdieni (53%), saldie ēdieni un pīrāgi (50%), zupas (44%), kā arī konservējumi un ievārījumi (42%).
Latviešu ēšanas paradumi nav iedomājami bez treknas un sātīgas maltītes, tādēļ nacionālais ēdiens Latvijā ir vārīti pelēkie zirņi ar ceptu speķi.
Citi tradicionālie mielasti ir putraimu desa (asinsdesa), speķa rausis, skābputra, sklandrausis, sautēti kāposti, klimpu zupa, rupjmaize, brētliņas un nēģes, rupjmaizes kārtojums un debesmanna. Tradicionālie dzērieni Latvijā ir rūgušpiens, svaigas un raudzētas bērzu sulas, zāļu tējas, alus, arī degvīns.
Apaļš kā saule siera ritulis, pīrāgi un putojošs alus ir maltīte, kas pēdējo 100 gadu laikā nemaz nav mainījusies jeb tradicionālais Vasaras saulgriežu mielasts.
Brokastis, pusdienas un vakariņas latviešu mājās
Rimi pētījumos secināts, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju labprāt gatavo ēdienu un mielojas ģimenes lokā. Kādas, cik veselīgas vai neveselīgas ir latviešu gatavotās maltītes?
Pēc nesen veiktā Nestlé Baltics pētījuma datiem, lielākā daļa cilvēku Latvijā ēd vairāk nekā trīs reizes dienā, un 70 % aptaujāto uzkož kaut ko starp dienas maltītēm. Arvien vairāk cilvēku izvēlas ēdienus, kas ir veselīgāki un kuriem nav nepieciešama ilga pagatavošana.
Brokastīs nereti tiek ēstas putras, sviestmaizes un ceptas vai vārītas olas, savukārt, brokastu pārslas, augļi un dārzeņi tiek patērēti mazāk.
Ēšanas paradumi Latvijā iekļauj nosacījumu, ka pusdienu ēdienam ideālā gadījumā jāsastāv no trim ēdieniem — zupas, „otrā” un saldā ēdiena. Tas atspogoļojas arī aptauju rezultātos: visbiežāk pusdienās latvieši ēd zupu (54 %), salātus un dārzeņus (50 %), sātīgus gaļas (51 %) un mājputnu (39 %) ēdienus, kā arī tradicionālos latviešu ēdienus (38 %).
Salāti un dārzeņi ir visiecienītākā izvēle vakariņām, otrajā vietā – karstie gaļas un putnu gaļas ēdieni, kam seko latviešu tradicionālie ēdieni, piemēram, pankūkas ar krējumu.
Veselīgi ēšanas paradumi Latvijā
Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu ir ievērojami uzlabojušās, secināts Rimi aptaujā. To apstiprina arī tas fakts, ka pēdējo gadu laikā Latvijas sabiedrības uztura veselīguma indekss pieaudzis no 9 līdz 11 punktiem.
Lai gan šāda tendence ir visnotaļ iepriecinoša, diemžēl tai ir arī savas ēnas puses. 74% Rimi Latvia aptaujas dalībnieki atzina, ka izmet ēdienu 1-2 reizes nedēļā. Kā norādīja aptaujas dalībnieki, augļi un dārzeņi ir visizplatītākie pārtikas produkti, kas nonāk atkritumos (54%), aiz tiem seko mājās gatavota pārtika, kuru izmet 48% mājsaimniecību.
Latvieša maltīte ārpus mājas
Nesenākie “Reaton” un pētījumu centra “Norstat” statistikas dati liecina, ka 61% latviešu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām. Vai arī tajās tiek ievēroti veselīgi ēšanas paradumi?
70% cilvēku, pasūtot ēdienu ārpus mājas, izvēlas gaļas produktus. Gandrīz puse dod priekšroku cūkgaļai, otrajā vietā ierindojas putnu gaļa, savukārt tikai katrs desmitais izvēlas liellopa gaļu. Zivis kopumā izvēlas 15% respondentu, no kurām populārākā ir lasis.
Coca-Cola veiktajā pētījumā precizēts, ka ‘’kartupeļu ēdienus vislabprātāk izvēlas jaunieši vecumā no 18-29 gadiem, bet picai un suši priekšroku dod iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem. Savukārt jūras produktus vairāk iecienījuši ir aptaujātie vecumā no 40-49, bet zivju ēdienus un zupas vislabprātāk izvēlas 50-60 gadu veci iedzīvotāji. ‘’
Turpat citā statistiskā pētījumā, ko veicis ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs Wolt, atklājas, ka Latvijā audzis pieprasījums pēc vegānu ēdieniem.
Tomēr Wolt uzsver, ka nacionālie ēšanas paradumi Latvijā ir aktuālāki nekā Igaunijā vai Lietuvā. Arī Rimi un SDKS veiktajā ēšanas ieradumu pētījumā tika apstiprināts, ka respondenti Latvijā kā visiecienītāko norādījuši nacionālo virtuvi (70%).
Ēšanas tradīcijas Latvijā
Pašlaik liela daļa jubileju un citu svētku tiek svinētas ēdināšanas iestādēs. Tādējādi aizvien skaidrāks top fakts, ka namamāte, kura zupas vārīšanā, karbonāžu cepšanā un uzpūteņa putošanā pavadījusi visu dienu, tiek atstāta vēsturē.
Savukārt, runājot par viesībām mājās, veselīgi ēšanas paradumi iemanto aizvien lielāku popularitāti. Cilvēki Latvijā tiecas pārņemt skandināvu tradīcijas. Proti, latviešiem aktuāli ir pasākumi, kurā viesi nevis sēž pie galda un pieliek vēderus, bet gan maltītes laikā ņem ēdienu rokās, kustās un sarunājas.
Latvieši - pelēkie (zirņi)?
Ja salīdzinām Latviju ar Franciju, kur francūži savu identitāti saista ar ēdienu, mēs tomēr to neņemam tik ļoti pie sirds. Francūži var teikt: ‘’Mēs esam mūsu vīns’’, taču latvieši reti saka: ‘’Mēs esam pelēkie zirņi ar speķi’’. Ēdiens un ēšanas paradumi Latvijā ir vairāk tradīcija, nevis identitāte.
