Rīgas restorānu nedēļas ietvaros apmeklējām Raimonda Zommera izloloto restorānu Entresol. Vērtējām gan piedāvātos ēdienus, gan interjeru, atmosfēru un, protams, apkalpošanu.
Uz šo vietu jāiet jau ar zināmu respektu un pārliecību par kvalitāti. To iedveš gan fakts, ka Zommers ir viens no šābrīža titulētākajiem Latvijas pavāriem, gan tas, ka “Entresol” savā diezgan neilgajā pastāvēšanas laikā jau gozējies vadošajās pozīcijās restorānu topa kategorijā “Labākais jaunais restorāns” un “White Guide Nordic”, kas uzskatāms par analogu Michelin Baltijas valstīs un Skandināvijā.
Gardēžiem paredzētos restorānus visā Latvijā iespējams izzināt Meniu lapā - Izsmalcināti Restorāni Gardēžiem
Ēdiens
Šajā reizē apmeklētājiem nav jālauza galva, ko izvēlēties, – restorānu nedēļas ietvaros tiek piedāvāta speciāla ēdienkarte. Tā kā rezervācijas laiks un porciju skaits pieteikts jau iepriekš, zinām, ka ilgi jāgaida nebūs – esam gaidīti, ar mums ir rēķinājušies. Jādomā, ka pieprasījums ir liels, jo “Entresol” savas durvis apmeklētājiem pēc pieraksta ver krietni agrāk nekā parasti.
Dzērienu karte ir plaša, pie īpašās šīs nedēļas ēdienkartes var pasūtīt arī vīnu setu, kas speciāli piemeklēts pasniedzamajiem ēdieniem. Vienīgi, ja vēlaties vīnu pēc savas gaumes, jārēķinās, ka lielākā daļa piedāvājuma ir tikai pudelēs un glāzi vīna var saņemt no diezgan ierobežota klāsta.
Uzkodās saņemam to, kas uzskatāms par šā restorāna vizītkarti – knapas. Tās ir nelielas uzkodas, kas dod iespēju nobaudīt vairāk dažādu garšu. Pirms saņemam ēdienkartē solīto starteri, oficiants pasniedz arī pašceptu maizīti ar dažādiem smēriņiem. Viss ir gaumīgi pasniegts uz koka dēlīša un izskatās ļoti glīti. Garšas atbilst gaidītajam, tikai jāatzīst, ka, lai nobaudītu visus gardumus, maizītes ir mazliet par maz.
Maltīti sākam ar pirmo knapu – baraviku konfitu ar putotiem kartupeļiem, dedzinātu sviestu un pētersīļu sakni. Šādu secību iesaka oficiants – šī ir vienīgā siltā knapa, tādēļ steidzam ēst, kamēr tā nav atdzisusi. Tā ir sātīga, gaumīgi sabalansēta, ar maigu un vienlaikus izteiksmīgu garšu.
Turpinājumā seko mazsālīta palija ar kolrābi, diļļu majonēzi un mārrutkiem. Šis ir interesants, atsvaidzinošs salikums, kurā jūtams arī jūtams asumiņš. Tas tiešām ir īsts apetaizeris, labs apetītes rosinātājs.
Noslēdzošā knapa ir lutinājums veģetāriešu garšas kārpiņām – marinēti tomāti ar kazas sieru un puravu čipsiem. Ēdiens ir skaisti noformēts un ar patīkamu kopējo garšas buķeti. Secinām, ka laikam tomēr baraviku konfitu vajadzēja atstāt kā pēdējo, jo tam bija intensīvāka garša.
Pēc nelielas pauzes sagaidām arī pamatēdienu – kūpinātu Latvijas zemnieku saimniecībā audzētas cūkgaļas fileju, topinambūru slāņmiju, graudu putru un pipargurķīšu mērci. Jau kopš ēdienkartes izlasīšanas mūs mocījusi ziņkāre, kas gan ir slāņmija. Patiesībā tas ir sacepums, tikai tā modīgi nosaukts. Pēc izskata nelielā porcija izrādās ļoti sātīga. Īpašu akcentu piedod topinambūru un putras kombinācija ar gurķu mērci. Gaļa ir maiga un mīksta, bet īpašu akcentu tai piešķir pikantā glazūra, kas gan nedaudz aizēno piedevu niansētās garšas.
Desertā tiek pasniegta olbaltuma sfēra ar dzērveņu krēmu, marinētiem bumbieriem un biešu kātiem. Mazliet mulsina, ka šo kārumu paredzēts baudīt, izmantojot deserta karoti, kas nav sevišķi ēŗti, ja ar palielo galdarīku jācenšas eleganti sadalīt bumbieru plāksnītes un nokniebt bezē apakšējo kārtiņu. Toties sākumā mulsinošais sastāvdaļu saraksts izvēršas patīkami pārsteidzošā garšas baudījumā. Pie ēdienkartē minētajām sastāvdaļām saņemam nelielu pārsteiguma momentu – vēl vienu gardu smiltsērkšķu biezeņa kārtu pildījuma vidū.
Interjers
Pēc pirmās kārtas ieturam nelielu pauzi un tās laikā izstaigājam telpas. Apmeklētāju zāle iekārtota divos līmeņos. Tā kā mūsu galdiņš atrodas zemākajā līmenī, kur ir vien daži galdi, bārs un atklātā virtuve, uzkāpjam aplūkot arī zāli. Interjers, kaut arī apkopo vairākus stilus, ir gaumīgs. Blakus zālei atrodas arī atsevišķs kabinets, kurā ērti justos neliela kompānija, kas vēlas baudīt maltīti noslēgtākā atmosfērā.
Nokāpjam arī pagrabstāvā, kur atrodas garderobe, labierīcības un diezgan liela zāle, kas piemērota banketu rīkošanai. Tā ir askētiska, mazliet nomāc tas, ka nav logu un griesti ir zemi. Bet, iespējams, kad galdi ir klāti un skaisti dekorēti, izskatās mājīgi un eleganti.
Apkalpošana
Jau pie durvīm mūs laipni sagaida personāls, kas palīdz atbrīvoties no virsdrēbēm, ierāda galdiņu – mums tas ir pie loga un varam vērot pilsētas ritmu, aizdedz sveci un pasniedz dzērienu karti. Apkalpošana ir ļoti laipna, bet neuzbāzīga.
Visā maltītes laikā baudām apkalpojošā personāla neuzkrītošu, bet uzmanīgu attieksmi. Viss tiek pasniegts un aiznests tik plūstoši un nemanāmi, ka rodas ļoti organiska sajūta. Tā kā apmeklējumam esam izvēlējušies laiku, kad pusdienas jau paēstas, bet vakara ļaužu pieplūdums nav sācies, atmosfēra ir mierīga un klusināta. Spriežam, ka vakaros, kad restorāns pildās ar apmeklētājiem, tas noteikti atdzīvojas un iespaids ir savādāks, taču mums patīk tieši tā, kā ir šobrīd. Nolemjam, ka gribam pamēģināt arī citas knapas, tādēļ gājienu noteikti atkārtosim.
